mansuba – chess problem, 1283
Par šaha kompozīciju
Šaha kompozīcija ir no praktiskās spēles vēsturiski izveidojusies šaha jaunrades nozare, kuras mērķis ir šaha ideju izteikšana mākslinieciskā formā. Tās radošais process ir mākslīgu pozīciju (kompozīciju) radīšana ar konkrētu uzdevumu vienai no pusēm (mats divos, trīs, N gājienos; etīde, palīgmats, pašmats utt.). Šīs kompozīcijas tiek piedāvātas risināšanai. Notiek sastādīšanas un risināšanas konkursi un sacensības, ieskaitot pasaules čempionātus. Šaha uzdevumu sastādītājus sauc par problēmistiem. (Sk. Vikipēdijas lapu Šaha kompozīcija)
Šaha kompozīcijai, tāpat kā šaha spēlei, ir sava attīstības vēsture. Tās gaitā no vienkāršiem uzdevumiem tā kļuvusi par patstāvīgu šaha mākslas nozari. 1956. gadā dibinātā FIDE šaha kompozīcijas pastāvīgā komisija, bet 2010. gadā izveidotā Pasaules šaha kompozīcijas federācija. (angļu: World Federation for Chess Composition, WFCC).
Tātad, WFCC tagad ir neatkarīgā no FIDE, bet abas organizācijas strāda sadarbībā. WFCC ir starptautiska organizācija, kas apvieno šaha kompozīcijas nacionālās organizācijas. Tās pastāvēšanas un darba mērķis ir šaha kompozīcijas izplatīšana un veicināšana visā pasaulē. No 2009. gada WFCC ir pārstāvētas 41 valstis, t.sk. arī Latvija.
Šaha kompozīcija nav profesionālais sports, bet nekomerciāla darbība, kas attīsta dažādas cilvēku prasmes, prātu abstraktā līmenī, abstrakto loģiku, arī estētikas izjūtas, ko problēmisti veiksmīgi izmanto dažādās profesijās un dzīves jomās. Starp problēmistiem-lielmeistariem ir matemātiķi, mūziķi un komponisti, zinātnieki, juristi, valsts amatpersonas.
Šaha problēmu risināšanu uzskata par sportu, bet sastādīšanu – par mākslu. Tomēr estētisko problēmu risināšana arī attīsta skaistuma izjūtu.
Šahs un šaha kompozīcija Latvijā
Par praktisko spēli: Vēsturiski Latvija ir slavena ar saviem šaha lielmeistariem: Mihails Tāls, Aleksejs Širovs, tagad Latvijas šahiste un Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola 42. Vispasaules Šaha olimpiādē Baku uzvarēja pašreizējo pasaules čempionu Jifaņu Hou.
Bet vēl 20. gadsimta sākumā Rīga bija izveidojusies par ievērojamu šaha kompozīcijas centru.
1911. gadā savas pirmās etīdes publicēja latviešu šaha kompozīcijas lepnums Hermanis Matisons. Bet 20.gadsimta beigās pasaules problēmistu vidū kļuva pazīstams Alfreda Dombrovska vārds, kas bija latviešu šaha žurnālists un problēmists — starptautiskais meistars un tiesnesis šaha kompozīcijā, arī Latvijas PSR Šaha federācijas kompozīcijas komisijas priekšsēdētājs, žurnāla “Šahs” (Latvijā izdots šaha žurnāls, 1959.-1990.g., kas iznāca divreiz mēnesī. Pavisam iznāca 758 žurnāla numuri. Viens no žurnāla ilggadējiem redaktoriem bija arī Mihails Tāls) kompozīcijas nodaļas redaktors.
Latvijā pirmās zināmās klātienes šaha uzdevumu risināšanas sacīkstes notika 1930. gada 9. novembrī. Tās organizēja jaundibinātā Latvijas Šaha problēmistu biedrība. Tomēr Latvijas čempionātu vēsture sākas ar 1972. gadu.
Diemžēl, pēc neatkarības atgūšanas, vairāku objektīvu iemeslu dēļ, interese par šaha kompozīciju ir samazinājusies.
Mūsdienu Latvijas Problēmšaha biedrības mērķis ir atgūt interesi par šaha kompozīciju Latvijā un mūsu valsts nozīmi pasaules kompozīcijā, pierādīt, ka Rīga varētu atkal kļūt par šaha kompozīcijas centru.
Ar 2017.gadu Latvijas Problēmšaha biedrība aktīvi organizē risināšanas sacensības – gan Latvijas čempionātus, gan Latvijas attalināto dalību starptautiskās sacensības, piesaistot ap 15-35 dalībniekus vecumos no 9 līdz 80(!!) gadiem! (sk. mūsu sacensību kalendāru)
06.04.2019 mums ir noticis 17. Baltijas Kauss šaha kompozīciju risināšanā, kur piedalījas Latviešu šahisti un problēmisti, arī Lietuvas stipro risinātaju komanda (5 cilvēki), lielmeistars šaha problēmu risināšana un sastadīšana no Francijas – Michel Caillaud, kas izcīnījis Kausa 1. vietu, un arī viesis no
Vācijas, Torsten Linss, matemātikas profesors, kas izcīnīja Kausa 2. vietu.
17. Baltijas risināšanas Kausa rezultātus publicēja arī Latvijas Šaha Federācija rakstā “Aizvadīta Baltijas Risināšanas kausa izcīņa 2019”
Kas ir svarīgs un interesants par šo kausu – tas atjauno Baltijas Kausu tradīciju, kas sākusies 1976. gadā, un bija pārtraukta 26 gadus atpakaļ, 1993.gadā! Skatoties uz Baltijas Risināšanas kausu kalendāru 1976-1993, ir redzams, ka Latvija iesāka šo projektu, un bija Baltijas Kausa komandu uzvarētāja ne mazāk par 10 reizēm!
Tagad, lai atjaunotu mūsu augsto pozīciju Baltijā, mums ir jāsāk jaunas paaudzes sagatavošanu, atkal no paša sākuma. Un tāpēc arī paradījas pirmais U16 Baltijas Risināšanas Kauss (jaunākiem risinātājiem, kas dzimuši sākot ar 2003.gadu) rezultātiem.
